Mūsdienu cilvēks bieži dzīvo nepārtrauktā spriedzē – darbs, pienākumi, sociālie izaicinājumi, digitālie paradumi, kas uztur spriedzi. Stress pats par sevi nav slikts, jo palīdz mobilizēt spēkus īstajā brīdī. Taču tad, kad tas kļūst par ilgstošu pavadoni, mūsu ķermenis un prāts sāk sūtīt brīdinājuma signālus. Tos pamanot laikus, iespējams novērst nopietnākas sekas – izdegšanu, trauksmes vai depresijas simptomus.
Ilgstošs stress izpaužas daudzveidīgi. Fiziski tas var būt nogurums, biežas galvassāpes, muskuļu saspringums vai sirdsklauves. Daudzi izjūt arī gremošanas traucējumus un miega problēmas – grūtības iemigt, pamošanās naktī, miegs kļust virspusējs.
Emocionālā līmenī pieaug aizkaitināmība, dusmas vai bezcerības sajūta. Iekšējais nemiers neļauj atslābt, un bieži to pavada koncentrēšanās grūtības vai sajūta, ka prāts ir tādā kā “miglā” jeb neskaidrs. Uzvedībā stress var izpausties kā neveselīgi ieradumi – pārēšanās vai, tieši pretēji, ēstgribas zudums, pārmērīga kofeīna vai alkohola lietošana. Daļa cilvēku kļūst noslēgtāki, atsakās no sociālām aktivitātēm, vai arī grimst darbā, lai izvairītos no iekšējās spriedzes. Kognitīvi dominē ruminācija – nepārtraukta domāšana par problēmām, nespēja pieņemt lēmumus un bažas par nākotni.
Apzinātībā balstītas pieejas
Arvien lielāku nozīmi stresa mazināšanā iegūst apzinātībā balstītas pieejas (Mindfulness-Based Interventions – MBI). Tādas programmas kā MBSR (Mindfulness-Based Stress Reduction) un MBCT (Mindfulness-Based Cognitive Therapy) palīdz cilvēkiem atpazīt stresa signālus, regulēt elpošanu un emocijas, kā arī samazināt kortizola un iekaisuma marķieru līmeni organismā. Pētījumi rāda, ka regulāra meditācijas prakse uzlabo nervu sistēmas līdzsvaru, mazina trauksmi un palīdz efektīvāk tikt galā ar ikdienas darba slodzi.
Ilgstošs stress nav tikai ikdienas nogurums – tas ir daudzslāņains stāvoklis, kas ietekmē gan ķermeni, gan psihi. To laikus atpazīstot un izmantojot apzinātībā balstītas pieejas un MIERVIDI lietotni ir iespējams veidot veselīgāku un līdzsvarotāku dzīvesveidu.
Atsauces
McEwen, B. S. (2004). Allostasis and allostatic overload. Annals NY Acad Sci.
Schneiderman, N., Ironson, G., & Siegel, S. D. (2005). Stress and health. Annu Rev Clin Psychol.
Miller, A. H., & Raison, C. L. (2016). The role of inflammation in depression. Nat Rev Immunol.
Foster, J. A., & McVey Neufeld, K. A. (2013). Gut–brain axis and anxiety. Trends Neurosci.
Kabat-Zinn, J. (1990). Full Catastrophe Living. New York: Delacorte.
